Profilo Traduttore: David Temi (david234)

264
Unità di traduzione

0
Concetti terminologici

Top dei settori di specializzazione

law

legal

law (general)

I miei lavori

Esempio di traduzione Law

Visualizza

Partenza (English)	Arrivo (Latvian)
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.
What is “governance”?	Kas ir "pārvaldība"?
The term governance often gives rise to confusion because it is (erroneously) assumed that it must refer solely to acts or duties of the government.	Termins "pārvaldība" bieži rada neskaidrības, jo (kļūdaini) tiek pieņemts, ka tam jāattiecas tikai uz valdības darbībām vai pienākumiem.
Of course, governments do play an important role in many kinds of governance.	Protams, valdībām ir svarīga loma daudzos pārvaldības veidos.
However, in fact, the concept is far broader, and extends beyond merely the State.	Tomēr patiesībā šis jēdziens ir daudz plašāks un attiecas ne tikai uz valsti.
For example, we have seen increasing reference recently to the notion of “corporate governance”, a process that involves oversight both by the State and by a host of non-State bodies, including corporations themselves.	Piemēram, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins "korporatīvā pārvaldība" - process, kas ietver gan valsts, gan daudzu nevalstisku dalībnieku, tostarp pašu korporāciju, pārraudzību.
Don McLean points out that the word governance derives from the Latin word “gubernare”, which refers to the action of steering a ship.	Dons Maklīns (Don McLean) norāda, ka vārds "pārvaldība" cēlies no latīņu valodas vārda "gubernare", kas attiecas uz kuģa stūrēšanu.
This etymology suggests a broader definition for governance.	Šī etimoloģija liecina par plašāku pārvaldības definīciju.
One important implication of this broader view is that governance includes multiple tools and mechanisms.	No šī plašākā skatījuma izriet, ka pārvaldība ietver vairākus instrumentus un mehānismus.
Traditional law and policy are certainly among those mechanisms.	Tradicionālās tiesības un politika noteikti ir vieni no šiem mehānismiem.
However, as we shall see throughout this primer, governance can take place through many other channels.	Tomēr, kā mēs redzēsim šajā pamācībā, pārvaldība var notikt, izmantojot daudzus citus kanālus.
Technology, social norms, decision-making procedures, and institutional design: all of these are as equally important in governance as law or policy.	Tehnoloģijas, sociālās normas, lēmumu pieņemšanas procedūras un institucionālā struktūra - tie visi ir tikpat svarīgi pārvaldībā kā tiesību akti vai politika.

Germany

Disponibile Oggi

December 2025

Sun.	Mon.	Tues.	Wed.	Thurs.	Fri.	Sat.
30	1	2	3	4	5	6
7	8	9	10	11	12	13
14	15	16	17	18	19	20
21	22	23	24	25	26	27
28	29	30	31	1	2	3

Attività recente

Ha tradotto 264 unità di traduzione
settori: legal, law (general) and law

Combinazione linguistica: English > Latvian

Jul 08, 2024

Traduttori simili

Alan Halls

Quality and experience are the key

Guarda profilo

Alise Vētra

I translate ENG-LV and DE-LV language pairs

Guarda profilo

Ciao, mi chiamo
David Temi

Presentazione

Top dei settori di specializzazione

I miei lavori

Germany

Disponibile Oggi

December 2025

Attività recente

Ha tradotto 264 unità di traduzione
settori: legal, law (general) and law

Traduttori simili

Alan Halls

Alise Vētra

Ciao, mi chiamo David Temi

Presentazione

Top dei settori di specializzazione

I miei lavori

Germany

Disponibile Oggi

December 2025

Attività recente

Ha tradotto 264 unità di traduzione settori: legal, law (general) and law

Traduttori simili

Alan Halls

Alise Vētra

Ciao, mi chiamo
David Temi

Ha tradotto 264 unità di traduzione
settori: legal, law (general) and law